Pagājušajā gadā Uldim no nostress.lv radās laba doma – pasērfot Ogres dambī, kamēr tur ir liela straume. Toreiz bijām tikai 2 un priekš manis tā bija diezgan skarba mācīšanās pieredze ar veiksērfa dēli, uz kura kāpu pirmo reizi. Un kad noplīsa striķis, tad nāca tam peldēt pakaļ, bet citādāk – slapināt iznāca tikai kājas. Vairāk par to var lasīt un arī apskatīties video var te: kristapsmors.com/2010/04/12/serfosana-ogres-dambi/
Šogad tas, protams, tika atkārtots, bet jau kuplākā skaitā un neniekojoties tajā dambja malā, kur ir mazāka straume. Tam lieti noderēja kāpnes, pa kurām varēja nokāpt lejā. Rezultātā daudz iespaidīgāki skati un sērfošana/veikošana pa daudz stiprāku straumi, bet tas nozīmēja arī to, ka katrs kritiens beidzās ar kārtīgu peldi.
