Kur ņemt hipotekāro kredītu – DNB, Swedbank, SEB, Nordea vai Citadele?

Iepriekšējos 3 rakstos detalizēti apskatīju piecu banku piedāvājumus 50k EUR kredītam. Šoreiz apkopošu visu vienā rakstā ar dažiem secinājumiem. Zemāk saņemtie piedāvājumi:

Fiksētie % Papildus % Komisija
DNB 1.89% 3 mēn. EURIBOR + MFL 1%
Swedbank 2.40% 6 mēn. EURIBOR 1.5%
SEB 2.40% 12 mēn. EURIBOR 1.2%
Citadele 2.50% ? 2%
Nordea 2.70% 12 mēn. EURIBOR 0.50%

Pirmais iespaids:

  • DNB – ilgtermiņā riskantākais un, iespējams, arī neizdevīgākais variants
  • Swedbank – ļoti agresīvs un aizņēmējiem nedraudzīgs līgums, neiesaku
  • SEB – salīdzinoši draudzīgs līgums, bet jāvienojas par labu % likmi
  • Citadele – salīdzinoši augstākas % likmes nekā citām bankām
  • Nordea – jāgaida, kad apvienosies ar DNB, un tad jāiet pie Luminor

Ko ņemt vērā, pirms pieteikties kredītam?

  1. Neizmanto īstermiņa kredītus. Tas norādītu bankai, ka neproti rīkoties ar naudu, un visas bankas prasa konta izrakstus par pēdējiem 6 mēnešiem.
  2. Nemaksā kazino ar karti. Ja apmeklē Olympic, Fenikss vai tml. vietas, tad norēķinies tur ar skaidru naudu, un neizņem to no bankomātiem, kas ir tieši blakus.
  3. Nemaini darbu. Ja darba vietā strādā mazāk par 6 mēnešiem, to banka var uztvert kā riska faktoru – jo ir lielāka iespēja, ka Tevi atlaidīs un paliksi bez ienākumiem.
  4. Neizņem daudz skaidru naudu. Ja gandrīz katru mēnesi izņemsi 25+% no algas skaidrā naudā, īpaši – ja vienā maksājumā, tas varētu pievērst bankas uzmanību.

Ko ņemt vērā, izvēloties banku?

  1. Neuzticies konsultantiem. Nevienā bankā netiek paskaidroti līguma punkti un visdrīzāk pat netiks pieminēti tie, kuriem jāpievērš vislielākā uzmanība – par sodiem, pirmstermiņa atmaksu, utml. Pat prasot paskaidrot atsevišķus līguma punktus, var saņemt nepilnīgas vai nepatiesas atbildes. Jāsaprot, ka konsultantu mērķis ir pārdot nevis palīdzēt.
  2. Iedziļinies līgumos. Ja vajag, prasi palīdzību kādam, kas saistīts ar juridiskajām vai finanšu lietām, bet galvenais – pievērs uzmanību ne tikai % likmēm, bet arī citiem līguma noteikumiem, lai vēlāk nav nepatīkami pārsteigumi.
  3. Prasi labākus noteikumus. Piesakies uz hipotekāro kredītu visās lielākajās bankās un uzreiz liec noprast – ka salīdzināsi piedāvājumus. Pēc tam turpini sarunas – prasot zemāku % likmi un zemāku izsniegšanas komisiju, atsaucoties uz citu banku vai paziņu/draugu saņemtajiem piedāvājumiem. Ja iespējams, piedāvā no savas puses veikt lielāku % kā pirmo iemaksu, vai vienoties par īsāku atmaksas termiņu, un droši jautā – kā varētu dabūt labāku % piedāvājumu.
  4. Aprēķini, cik pārmaksāsi. Neskaties tikai uz ikmēneša maksājumu, bet aprēķini arī, cik lielu summu samaksāsi procentos. Tam var noderēt SEB kredīta kalkulators – dilstošs maksājums un īsāks periods ļaus mazāk iztērēt procentu maksājumos.
  5. Padomā par apdrošināšanu. Gan SEB, gan DNB piedāvāja 0.2% nost no likmes, ja tiktu pieslēgta kredītņēmēja apdrošināšana. Iespējams, ka līdzīgi piedāvājumi ir arī citās bankās.
  6. Rēķinies ar izmaiņām. Šobrīd nauda ir lēta un EURIBOR likmes ir negatīvas, bet tas var mainīties. Parēķini, kas notiktu ar Taviem maksājumiem, ja likme palielinātos par 2, 3 vai 4%, un vai tiktu ar to galā. 2008g. EURIBOR sasniedza pat 4.8%.
  7. Pievērs uzmanību EURIBOR. Īsāks EURIBOR termiņš nozīmē mazāku % likmi. Te vari apskatīties vēsturiskos datus: Euribor rates by year.

Ko ņemt vērā pēc līguma parakstīšanas?

  1. Neparaksti līguma izmaiņas. Banka var izdomāt kādu iemeslu, kāpēc veikt izmaiņas līgumā, kas Tev nāktu par sliktu. Ja tā notiek – pirmkārt, apsver pieprasīt visu komunikāciju rakstiskā formātā, jo klātienē vai telefona sarunā Tev varbūt mēģinās melot vai radīt iespaidu par steidzamību, otrkārt – ja nesaproti, ko banka īsti grib – konsultējies ar kādu, kas izskaidro jebkādu ierosināto izmaiņu. Pats galvenais – atceries, kamēr būtiski nepārkāp līgumu un veic laicīgi maksājumus, Tev nav jāpiekrīt nekādām līguma izmaiņām un pat ja banka draud pieprasīt visu aizdevuma atmaksu uzreiz vai ko citu, tad to var ignorēt, un visdrīzāk nekāda rīcība nesekos, jo tiesā banka zaudētu. Dažu bloga lasītāju pieredze zemāk (pirmie 2 komentāri par Swedbank, trešais par Nordea):

  2. Nekavē maksājumus. Tas var ļoti ātri kļūt par dārgu prieku – sodiem, augstākām % likmēm, pieprasījuma atmaksāt kredītu pirms termiņa. Padomā par iespējamiem riskiem un veic uzkrājumus, lai pat situācijā, ja uz kādu laiku paliktu bez ienākumiem – tas nesagādātu problēmas veikt kredīta maksājumus.
  3. Atmaksā kredītu ātrāk. Ja esi izveidojis “emergency fund”, ar ko varētu sev nodrošināt iztiku 6-12 mēn., un vari uzkrāt vairāk – tad novirzi šo naudu kredīta ātrākai atmaksai. Ne tikai samazināsi sev riskus, bet arī varēsi ietaupīt, mazāk samaksājot procentu maksājumos.

Ko PTAC domā par banku līgumiem?

Manā skatījumā vairāku banku līgumos ir salikti punkti ar pārāk plašām interpretācijas iespējām, kur noteiktās situācijās var sanākt pretruna ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu. Visagresīvākais bija Swedank līgums, tāpēc pajautāju PTAC viedokli par to.

Atbilde bija gara un, protams, juristu valodā, bet īsumā – PTAC neoficiālā nostāja ir šāda:

Kredīta līguma (ar nekustamā īpašuma nodrošinājumu) 7.4.2. un 7.4.3.apakšpunkti pirmšķietami nav vērtējami kā netaisnīgi līguma noteikumi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 6.panta trešās daļas 1.punkta kontekstā (..)

(..) vai minētie līguma noteikumi tiek piemēroti, ievērojot līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu (PTAL 5., 6.panta trešā daļa), neierobežojot patērētāja likumīgās tiesības un labticīguma prasības, ir iespējams secināt tikai katrā individuālā situācijā.

Citu banku līgumos, kuros kādreiz ietverti līdzīga satura noteikumi, PTAC ir atzinis, ka atbilstoši PTAL noteiktajam nav pieļaujama situācija, kad par maznozīmīgu pārkāpumu vai nebūtisku riska palielinājumu banka būtu tiesīga atkāpties no līguma. Šādos gadījumos šāda satura līguma noteikumi ir atzīstami par netaisnīgiem un attiecīgi arī par spēkā neesošiem. Atsevišķi atzīmēju, ka  PTAC nevar uzlikt par pienākumu vispārīgi aizliegt komersantam piedāvāt noteikta satura līguma noteikumus, pārkāpjot līgumslēdzēju pušu privātautonomijas principu, izņemot gadījumu, ja piedāvātie līguma noteikumi nav netaisnīgi.

Sapratu, ka PTAC bankām palūdz kaut ko mainīt līgumos tikai pie ļoti nopietniem pārkāpumiem, un šeit var redzēt situācijas, kad tas ir darīts: PTAC rakstveida apņemšanās  – nav pārsteigums, ka Swedbank izceļās un tur parādās 5 reizes, DNB – 3 reizes, Nordea – 3 reizes, bet SEB un Citadele – 0 reizes.

Savukārt šajā situācijā – kur banka iekļāvusi punktus, kurus var piemērot nevietā, tur PTAC varbūt palīdzēs konkrētā individuālā situācijā, un arī, protams, ja aizņēmējs pats sapratīs, ka banka rīkojas pretlikumīgi.

Interesanti arī, ka “patērētājam saskaņā ar PTAL nav subjektīvo tiesību prasīt PTAC atzīt kādu līguma noteikumu par netaisnīgu, PTAC ir tiesīgs paust Jums par to viedokli, bet neierosinās lietu, ja pirmšķietami neatzīs to par netaisnīgu.

Tātad – no PTAC nevar gaidīt, ka viņi sekos līdzi banku kredītlīgumiem un strikti uzraudzīs tos, bet ar PTAC var konsultēties par individuālām situācijām, ja laiks gaidīt mēnesi uz viņu atbildēm. Ja ir kas steidzamāks, tad ieteiktu PTAC zvanīt vai meklēt palīdzību citur. Vislabāk, protams, kārtīgi iedziļināties gan bankas līgumā, gan robežās – cik tālu banka to drīkst piemērot, lai vajadzības gadījumā varētu pārstāvēt savas intereses, arī tiesā – ja nepieciešams.

P.S. Ja interesē detalizētāks banku apskats, tad to var lasīt šeit:

Advertisements

16 thoughts on “Kur ņemt hipotekāro kredītu – DNB, Swedbank, SEB, Nordea vai Citadele?”

  1. Ja man vajadzētu ņemt kredītu tagad, es ņemtu pēc iespējas garāku atmaksas termiņu un zemāku procentu likmi. Tas, protams, pie nosacījuma, ka var pakāpeniski atmaksāt kredītu ātrāk bez visādām komisijas maksām utml. apgrūtinājumiem.

    Garāks atmaksas termiņš nozīmē mazāku piespiesto ikmēneša maksājumu. Ja notiek kas nelāgs pašam ar ienākumiem vai ar procentu mainīgajām daļām, tad ietekme būs mazāka nekā, ja ikmēneša maksājums ir liels. Tā ir kā sava veida kredīta apdrošināšana.

    Protams, ja cilvēks nav disciplinēts un nemaz negrasās regulāri novirzīt papildus naudu kredīta ātrākai atmaksai, tad no tā nav jēgas.

    1. Problēma ar garāku termiņu ir tā, ka sanāks tad arī vairāk samaksāt bankai. Neatkarīgi no termiņa visas bankas sākumā lielu daļu no maksājuma novirza % maksai, mazu daļu pamatsummas atmaksai, bet ja pirms termiņa sāk atmaksāt kredītu – tad sāk dzēst beidzamos mēnešus, kur lielākā daļa no kredītmaksājumiem ir pamatsumma, un ļoti maza daļa %. Tāpēc prātīgi apskatīt dažādus periodus un salīdzināt, līdzīgi kā to darīju rakstā par SEB banku.

      1. Droši vien kā kurā vietā. Nezinu, kā ir tagad, bet pirms gadiem pieciem swedbankā nebija tādu nosacījumu kā “sāk dzēst beidzamos mēnešus”. Ja atmaksā daļu ātrāk, tad visu arī pārrēķina tā it kā kredīts būtu ņemts tajā pašā brīdī.

      2. Vairāk samaksāt bankai (ilgtermiņa mērķim) un mēneša maksājumam (īstermiņa mērķim) ir jābūt sabalansētiem. Ja jautājums ir novirzīt 5 vai 7% no ienākumiem kredīta atmaksai, OK -ir vērts rēķināt, cik tiek pārmaksāts. Savukārt, ja izvēle ir starp 25 vai 35%, varbūt labāk izvēlēties pirmo. Proti, vislielākā pārmaksa sanāk, ja kādā nebaltā dienā nespēj segt savu ikmēneša kredītmaksājumu -līdz pat visa iepriekš maksātā zaudēšanai un vēl palikšanai parādā bankai.

  2. Padomu par līguma izmaiņu neparakstīsanu nav tik viegli izpildīt. Manā gadījumā Nordea nolēma, ka pirmskrīzes laika iedotie fiksētie % pārāk zemi (ir jau arī zemi, jo kopā ar negatīvo Euribor praktiski nulle tagad) un atrada izdomātus pārkāpumus. Nekad nebija kavējumi bijuši, turklāt kontā visu laiku stāv rezerve nākamo ~ 4-6 menešu maksājumiem. Pat ar juristu iesaisti no mūsu puses tas prasīja nepilnu gadu un daudz laika un nervus. Ntās stundas pagāja bezjedzīgā sarakstē un diskusijās.

  3. Bet šitā kasoties nav viegli pretī no bankas dabūt – “nepatīk, neparaksti, ej meklēt laimi citur”? T.i. palikt ar garu degunu un bez kredīta vispār?

    1. Netiešā veidā Swedbank pateica – nepatīk, neparaksti, jo izmaiņām negribēja piekrist un runāja daudz stulbību, bet tā jau nav vienīgā banka. Ir vērts pacīnīties un salīdzināt, patirgoties, jo ilgtermiņā tas var dot vairāku tūkstošu EUR ietaupījumu. Nedaudz absurda situācija, ka daudzi salīdzina preču cenas tirgū un veikalā, bet kad ir jāpieņem lēmums par kaut ko 1000x dārgāku, tad centība pazūd.

  4. kā ir ar LatLoto? Transakcijas uz LatLoto bankas kontā arī ietekmē creditscoring tāpat kā visi casino utt?

    1. Par to man nav informācija. Minēšu – ka ja tās transakcijas ir regulāras un ar lielām summām, tad varbūt tas var atstāt ietekmi, bet ja ir runa par dažiem EUR mēnesī – diez vai tas traucēs.

  5. Vai uz salīdzinoši nelielu auto kredītu (4-10K) arī ir vērts pieteikties pie visiem? Vai tur noteikumi citi un tas tikai sabojās piedāvājuma iespējas?

    1. Protams. Mogo var dabūt līzingu ar 50% likmi gadā, ko izmanto droši vien tikai tie, kam nav oficālu ienākumu un citur netiek apstiprināti. DNB tajā pašā laikā var dabūt 1.99%, Swedbank noteikti dārgāk. Arī auto līzinga gadījumā var tirgoties par to, lai samazina komisijas maksu par līzinga noformēšanu.

  6. Mans secinājums ir tāds, ka tas ko bankas pasniedz kā konstantas lietas dažos gadījumos var tādas nebūt. Nesen ņēmu kredītu un arī apstaigāju visas bankas izņemot Swedbank ( man personīgi Sweds neko nav izdarījis, bet skatoties kāda attieksme bija krīzes laikā es principā uzskatu, ka šai bankai karmas līmenis ir tāds, ka es principā ar viņiem nesadarbošos. Arī šeit autors min punktus, kurus Sweds varētu izmantot ļoti nekrietnā veidā, un pamainoties ekonomiskajai situācijai tikpat labi šie itkā teorētiskie punktu varētu mierīgi tikt iedarbināti) un tas ko varu pateikt – atšķirās ne tikai man piedāvātie pamat-procenti, bet dažos gadījumos arī komisijas likmes. SEB komisija piemēram bija 0.5% no summas.
    Atsevišķos gadījumos diskutējot ar kredītu speciālisti izdevās nosist uz leju sākotnējo piedāvājumu arī pamat procentu likmei.

  7. Ļoti labi darbojas jautājums -kam Jūs dodat mazāku likmi. Idejiski jo pazīstamāks, ar labākiem finanšu paradumiem un vairāk bankas pakalpojumus lietojošs klients, jo likmei būtu jābūt mazākai. Jāsaprot, ka procentu likmi izdomā ne jau tas klerks (varbūt minimāli var ietekmēt), bet gan bankas algoritms. No vienas puses, jā, kredītu izsniedzēji klerki nekautrējas kredītņēmējus apzināti maldināt, lai vairāk pārdotu, no otras puses viņiem tikpat lielā mērā nospļauties par sava darba devēja interesēm, ja tas ļauj uzlabot individuālo statistiku un saņemt bonusus.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s