Kur ņemt hipotekāro kredītu? 3. daļa – Citadele, Nordea, SEB

Šoreiz apskatīšu uzreiz 3 bankas un sākšu ar tām, kur līdz līguma izpētei nemaz netiku, jo piedāvātā % likme likās pārāk liela.

Citadele piedāvājums

Fiksētie % Papildus % Komisija
2.50% ? 2%

Jau pirmajā konsultācijā Citadeles pārstāvis godīgi pateica, ka ar citu banku piedāvājumiem Citadelei grūti konkurēt un labākajā gadījumā varētu piedāvāt 2.5% fiksēto likmi. Tas nelikās interesanti un bija pārliecība, ka no Nordea vajadzētu būt labam piedāvājumam, tāpēc Citadele līgums nemaz netika prasīts.

Nordea piedāvājums

Fiksētie % Papildus % Komisija
2.70% 12 mēn. EURIBOR 0.50%

Online konsultācijā tika pieminēta 2.7% likme un apgalvots, ka pēc dokumentu iesniegšanas var iegūt arī labāku piedāvājumu – varbūt pat 2.4%. Dokumenti tika iesniegti, bet gala piedāvājumā atstāta tā pati 2.7% likme, un attiecīgi sarunas ar Nordea netika turpinātas. Runājot ar citu cilvēku, kas nesen paprasīja Nordea piedāvājumu – arī viņam tika iedota 2.7% likme.

Bet jāņem vērā, ka vēl pirms 6 mēnešiem drauga draugam Nordea iedeva kredītu uz 25 gadiem ar likmi 2%, tā kā situācija var mainīties, un varbūt pēc Nordea un DNB apvienošanās jaunizveidotā Luminor banka sāks piedāvāt gan “normālus” līgumus (bez MFL kā to šobrīd dara DNB), gan arī konkurētspējīgas % likmes. Iespējams, ka pirms apvienošanās Nordea apzināti vairs negrib uzņemties jaunas saistības un netiešā veidā to komunicē, stipri palielinot % likmi.

SEB piedāvājums

Fiksētie % Papildus % Komisija
2.40% 12 mēn. EURIBOR 1.2%

Pirmais iespaids par SEB nebija labs – komunikācija bija pārāk lēna un nedaudz haotiska, bet tas iespējams saistīts ar to, ka SEB tajā laikā pārgāja uz citu sistēmu, daudz kas nestrādāja un darbinieki bija pārslogoti.

Mutiski tika dabūts šāds piedāvājumu: fiksētā likme 2.4% uz 30 gadiem. Saņemt līgumu varēja tikai pēc nedēļas, un tas pats bija cita cilvēka nesen parakstīts un ieskanēts līgums, kuram sensitīvas vietas aizkrāsotas. Līgumā likme bija 2.3%, vēlāk vēl tika pieminēts, ka – ja interesē īsāks kredīta termiņš, tad 25 gadi – 2.5% un 20 gadi – 2.7%.

Man šķita, ka % likmes tiek balstītas uz finanšu riskiem, un jo īsāks kredīta termiņš un jo lielāka pirmā iemaksa, jo zemākai vajadzētu būt procentu likmei, tāpēc – lai panāktu zemāku % likmi, piedāvāju mainīt arī šos parametrus.

Bet SEB gadījumā izskatījās, ka bankai nerūp, vai tiek sākumā iemaksāts vairāk (piemēram, 25-30%), un saīsinot termiņu – notika pretējais, % likmes tika piedāvātas augstākas. Tas radīja iespaidu, ka SEB  fokuss ir nevis uz risku samazināšanu, bet uz to, lai no aizņēmēja dabūtu max lielu atdevi. Lai vai kā, turpinot sarunas, tika nonākts līdz, manuprāt, diezgan labam piedāvājumam:

  • termiņš: 30 gadi, fiksētā likme: 2.1%
  • termiņš: 25 gadi, fiksētā likme: 2.3%
  • termiņš: 20 gadi, fiksētā likme: 2.5%

Un līdzīgi kā DNB, kombinācijā vēl ņemot kredītmaksājumu apdrošināšanu, kas maksā 8 vai 19 EUR atkarībā no apdrošinātajiem riskiem, tika piedāvāts vēl par 0.2% samazināt kredīta likmi.

Man, protams, interesēja – cik nāktos samaksāt bankai par šo pakalpojumu katrā no scenārijiem. Izmantojot SEB kalkulatoru, sanāca šādi aprēķini – jo ilgāks periods, jo vairāk sanāk pārmaksāt, pat neskatoties uz to – ka garākajiem periodiem bija zemāka % likme:

seb_kredita_maksajumi2

Bet tā kā manā skatījumā kredīts būtu jāplāno atdot ātrāk, 10-15 gadu laikā, tad veicu arī aprēķinus Excel, un tur man sanāca šādi rezultāti:

Ja kredītu apmaksātu 10 gados, tad:

Kredīta termiņš 20 gadi 25 gadi 30 gadi
Plānotie % maksājumi 9238.7 10535.05 11431.77
Ietaupītie % maksājumi: 2319.45 3801,05 5087.88
Kopā bankai % samaksātu: 6919.25 6734 6343.89
Ja kredītu apmaksātu 15 gados, tad:
Kredīta termiņš 20 gadi 25 gadi 30 gadi
Plānotie % maksājumi 9238.7 10535.05 11431.77
Ietaupītie % maksājumi: 584.74 1694,05 2865,92
Kopā bankai % samaksātu: 8653.96 8841 8565.85
Tātad – ja kredītu apmaksā 10-15 gados nevis 30 gados, tad izdevīgāk ir ņemt kredītu ar 1.9% fiksēto likmi un ar 30 gadu termiņu. Ja tas neliktos sasniedzams, tad izdevīgāk būtu ņemt kredītu ar 20 gadu termiņu un 2.3% likmi.

SEB līgums

Salīdzinot ar Swebank – tas ir vienkāršāks un aizņēmējam draudzīgāks, bet tāpat jāpievērš uzmanība pāris lietām:
1. Arī SEB gadījumā maksājumu kavēšana būs dārga – ir labāk par Swedbank (57%), bet arī 36% ir diezgan “traki” un tuvojas īstermiņa kredītu likmēm:
2. Ja EURIBOR ir negatīvs un teorētiski aizņēmējām būtu jāsamazinās viņa kopējai % likmei – tad SEB to neņem vērā. Cik saprotu, pēdējos gados arī citas bankas izmanto šādu praksi, bet tas nepadara to par labu. Interesanti, ko bankas teiktu par pretēju piedāvājumu no aizņēmēja – ja likme pozitīva, tad aprēķinos neiekļaujam, ja negatīva – tad iekļaujam. Droši vien smietos un sūtītu tālāk laimi meklēt. Aizņēmējiem gan tik jautri nav – ja grib kredītu, tad jāpieņem šādi, manuprāt, netaisnīgi nosacījumi:
3. Runājot par pašu svarīgāko – SEB paredz tiesības atkāpties no līguma un pieprasīt atmaksāt visu saņemto Aizdevumu, ja iestājies kaut viens no Saistību neizpildes nosacījumiem:
Kas tad ir šie nosacījumi? Pirmie 3 ir likumā paredzēti, bet 4.1.4 un 4.1.5 papildus pievienoti:
Jāņem vērā, ka 4.1.5 punkts līgumā bija tukšs, bet par 4.1.4? Tas ir nedaudz paslēpts – sākumā jāmeklē, kas tad ir Nodrošinājuma līgums?

Izrādās, ka ar nodrošinājuma līgumu tiek domāts Ķīlas (hipotēkas) līgums, kas sākotnēji netika vispār atsūtīts. Un tikai pēc visām sarunām izlemjot izmantot SEB banku un paprasot atsūtīt gala līgumu, tika atsūtīts arī šis nodrošinājuma līgums kā pēdējā brīža pārsteigums.

Kam pievērst uzmanību ķīlas līgumā:

  • Ja samazinās nekustamā īpašuma vērtība, jāinformē banka:
  • Īpašumu bez rakstiskas bankas atļaujas nedrīkst izīrēt, patapināt, utt:

Bet – vismaz nav paredzēts milzīgs sods kā Swedbank gadījumā, ja punkts par izīrēšanu tiek pārkāpts. Jāņem gan vērā – ja dzīvoklī notiek kāds negadījums (plūdi, ugunsgrēks, utt.) un banku par to neinformē vai arī bez bankas atļaujas dzīvoklis tiek izīrēts vai pārkāpts kāds cits ķīlas līguma punkts, tad SEB līgumā paredz, ka ar to pietiek, lai atkāptos no līguma un pieprasītu visu aizdevuma summas atmaksu uzreiz.

Un te, tāpat kā Swedbank, atkal ir pretruna ar  Patērētāju tiesību aizsardzības likumu. Tāpēc, piemēram, ja dzīvoklis tiek izīrēts bez bankas atļaujas un banka pieprasa visu aizdevuma summu atmaksāt pirms termiņa, tad taisnību var meklēt tiesā. Jo pēc likuma, kamēr aizņēmējs būtiski nepārkāpj līgumu, banka nedrīkst atkāpties no līguma. Vienīgais, ko banka var panākt – tiesas lēmumu pārtraukt pārkāpt 2.6 punktu un apturēt dzīvokļa izīrēšanu.

Atgādinājumam vēlreiz, kas pēc likuma tiek definēts kā būtisks līguma pārkāpums:

(18) Par būtisku līguma pārkāpumu šā panta izpratnē uzskatāma:
1) kredīta atmaksas vai procentu samaksas maksājumu kavēšana ilgāk par 60 dienām vai biežāk nekā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām;
2) kredīta neizmantošana kreditēšanas līgumā paredzētajam mērķim;
3) apzināti nepatiesas informācijas sniegšana kredīta saņemšanai.

Pilnīgai pārliecībai arī šajā gadījumā būs jāpajautā PTAC viedoklis, bet neatkarīgi no tā – ja salīdzina SEB līguma nosacījumus ar DNB un Swedbank, tad SEB šobrīd uzvar. Tas, protams, nenozīmē, ka tā tas būs arī turpmāk – banku pozīcija un līgumi var mainīties, tāpēc svarīgi tos kārtīgi izpētīt, pirms izdarīt izvēli.

Advertisements

15 thoughts on “Kur ņemt hipotekāro kredītu? 3. daļa – Citadele, Nordea, SEB”

  1. Ļoti interesē un noderētu, kā Tu veic sarunas, lai samazinātu procenta likmi. Lūdzu kādu no rakstiem par to.

  2. Pats tikko gāju visam šim cauri. Īsumā: SEB, DnB un Swedbank sacenšas par “krējuma” nosmelšanu hipotekārā kredīta tirgū. Tad nāk Citadele, kas piedāvā par kārtu sliktākus nosacījumus, bet, piemēram, ir vienīgā banka, kas vispār runā ar pašnodarbinātām personām, gados vecākiem galvotājiem utml. “nestandarta” gadījumiem.

  3. Par ātrāku atdošanu iesaku neiespringt, manuprāt, hipotekārais kredīts ir viens no lētākajiem veidiem, kā iegūt naudu un visus brīvos līdzekļus būtu saprātīgāk izvietot tur, kur tie nes lielāku atdevi par bankas %. Turklāt, ja, nedod dievs, kaut kas notiek un tu nespēj vairs maksāt, bankai pofig par to, ka atdevi vairāk ātrāk un labāk, tev nekādas atlaides par to netiks dotas. Tā kā mans viedoklis ir tāds, ka kredītu atdošu ātrāk tikai tad, kad varēšu nolikt uzreiz visu summu.

  4. Par Nordea – paziņam janvārī piedāvāja 2.9% likmi + EURIBOR 12, kā arī 1% komisijas maksu. Ta viss salīdzinoši mazai summai gan – 30k uz 20 gadiem – bet anyway neinteresanti. Jāgaida tas Luminor.

  5. Nevar būt, ka bankas tos gada procentus pēc klienta acu krāsas nosaka. Tikko esmu no SEB hipotekārā kredīta konsultācijas atgriezies, man solīja 2,5% ar iespēju samazināt līdz 2,3%, ja izmantos apdrošināšanas (prasīju 80’000 naudiņas uz 30gadiem). Pirms tam runāju ar SWED, tur 2,0% ar iespeju samazināt līdz 1,8% piedāvāja. Varbūt viņi ļoti stingri skatās uz tavu attieksmi pret banku līdz kredīta pieprasīšanai – SWED uz doto brīdi es kvalificējos kā zelta klients, bet SEB man ir tikai konts atvērts, nevelku pat līdz pirmajam labumu līmenim..(aizmirsu kāda krāsa tam bija piešķirta:).

  6. Sveiki!

    Ko nozīmē Eurobor uz 12 mēnešiem?

    Un par to tiesāšanos ar banku – vai nesanāk tā, ka tāpat uz to brīdi kamēr tiesājies, tā summa būtu jāatdod tik un tā? Beigās tik sūdīgāk vēl un sačakarēti nervi.

  7. Es pieļauju, ka skatās gan vēsturi ar banku, gan kredīta summu – jo lielāka, jo, iespējams, labāks piedāvājums. Un, protams, acu krāsa nāk talkā, ja konsultantei rādās zinošs klients, kas diskutē un pakaulējas..

  8. Pats esmu atgriezies no 4 konsultācijām – biju DNB, SWE, SEB un AB. Taktika bija bez konkrēta dzīvokļa, bet noskaidrot, uz cik ar konkrētiem uzkrājumiem un ienākumiem varu pretendēt. Visi konsultanti saņēma vienu un to pašu info.

    No lielajām bankām, manuprāt, labākais piedāvājums bija SEB:
    2.2-2.4% + euribor, komisija 1%. Vēsi piedāvāja uz 30 gadiem.

    SWE bija vienlīdz sūdīgs ar DNB.
    SWE 2,6% + euribor, komisija 1,5%. Papildu super mīnuss par, atvainojos, diršanu – swedā esmu padsmit gadus un procentu likme man tika paziņota kā baigā pastāvīgā klienta atlaide. Teorētiski iespējamā summa par 10k mazāka nekā piedāvāja SEBs. Negrib dot vairāk kā uz 25 gadiem.

    DNB
    2,1% + euribor + blumbergs, komisija 1%. Kā jau minēts, visriskantākais. Teica, ka jāņem uz 20 gadiem, ilgāk nē. Summa identiska ar SWE. Prognozējamus, bet variatīvus ieņēmumus uzskata par plusu, bet neskaita pie ienākumiem.

    Manā vērtējumā uzvarēja AB:
    2,3% + euribor, komisiju var sarunāt zem 1%. Dod uz 30 gadiem. Maksimāli piedāvātā summa krietni pārsniedz visu minēto banku piedāvājumus. Īpašuma novērtēšanu veic bezmaksas.

    Papildus info:
    SWE nepatika čakarēšana par patstāvīgo klientu, kopumā konsultācija formāla.
    DNB – visvēsākā konsultācija no visām, radās sajūta, ka banka grib mani labāk redzēt ejam nevis nākam.
    SEB un AB konsultācijas bija mazāk formālas, personīgākas, kā ar cilvēku. Prognozējamus un variatīvus ieņēmumus skaita pie ienākumiem. SEB no visiem atšķīrās ar to, ka sniedza vērtīgu papildinformāciju – kā jau minēts, skatās, lai nav azartspēļu; lai nav ātro kredītu, totalizatoru; lai pirmā iemaksa ir izsekojama un nav “skaidrā”; lai pirmo iemaksu sakrājis pats cilvēks; izglītības līmeni, profesiju (pieļauju, ka kontekstā ar iespēju nosisties darbā, cik ilgi tur var strādāt). Gan jau bankām ir vēl daudzi citi kritēriji, par kuriem skaļi neviens nerunā.

  9. Vai kāds var iekomentēt nodrošinājuma prasījumu. Paldies par ierakstu. SEB līgums man arī liekas vislabākais un ļoti noder jūsu salīdzinājumi un piemēri. bet man nav skaidrības par nodrošinājuma prasījuma. izsniegtajam kredīta lielumam SEB piemēro 1.5 koeficientu. Vai tas ir samērīgi? Tādam var piekrist/ Vai vajag kaulēties?

  10. Pirms pāris mēnēšiem ņēmu SEBā. 2,1% + EURIBOR 12 uz 30 gadiem; summa =50% no NĪ novertējuma. Redzēju ka komentāros kāds rakstīja par to, ka līgumā ir aizliegums NĪ izirēt; t.k. es uzreiz konsultantei pateicu ka tieši izīrēšanai tas NĪ arī būs domāts, šāds punkts līgumā man nav. Arī nav paredzēts variants ka banka varētu izbeigt līgumu un prasīt atgriezt līdzekļus, ja vien tiek veikti maksājumi. Visumā salīdzinot ar Citadeli, daudz labāk iepatikās gan pieeja, gan nosacījumi. Vienīgais – visur ir tā EURIBOR komponente. Kāds zin, vai vispār LV var dabūt kredītu ar fiksēto līkmi bez EURIBOR komponentes?

  11. man SEBā negatīvs Euribors nāk mīnusā no procentiem, tikko ibankā pārbaudīju. varbūt vecākiem līgumiem (slēgts pirms ~10g) viņi nevar no šī atkāpties, jaunākiem ieliek punktu par to?

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s