Kur ņemt hipotekāro kredītu? 1. daļa – DNB banka

Tie, kas ir saskārušies ar kredīta ņemšanu nekustamā īpašuma iegādei, droši vien zin – ka izvērtēt un salīdzināt banku piedāvājumus nav viegli. Lai nedaudz vienkāršotu šo procesu pārējiem, aprakstīšu – kā man gāja un kam jāpievērš uzmanība. Šajā gadījumā runa ir par kredītu ap 50k EUR vērtam īpašumam, tātad – ja pirmā iemaksa būtu 20% jeb 10k, tad kredīta summa sanāktu 40k EUR.

DNB piedāvājums

Fiksētie % Papildus % Komisija
1.89% 3 mēn. EURIBOR + MFL 1%

DNB bija viszemākā fiksētā % likme un to piedāvāja samazināt vēl par 0.2%, ja noformētu kredīta maksājuma apdrošināšanu.

Lai arī pirmajā brīdī DNB piedāvājums var šķist visizdevīgākais, tas ir arī visriskantākais – jo papildus fiksētajai % likmei un 3 mēn. EURIBOR vēl klāt nāk arī MFL jeb mainīgā finansēšanas likme, kas balstās uz Bloomberg Eiropas banku finansēšanas maržas indeksu BXEBFM.

Šobrīd indeksa vērtība ir tuvu vēsturiski zemākajai vērtībai – 38, bet 2012.g. martā tas bija 223, kas attiecīgi pārvērstos par 2.23% kā MFL komponente.

bxebfm

Ja nepievēršam uzmanību EURIBOR, bet saskaitam tikai fiksēto DNB likmi 1.89% + MFL 0.38% = kopā 2.27%, kas šobrīd ir gandrīz tāds pats piedāvājums kā citām bankām. Bet ja šis BXEBFM indekss paaugstināsies – tā DNB kopējā % likme kļūs par visneizdevīgāko no visām bankām.

Papildus riski:

  1. Līgumā DNB paredz sev tiesības aizstāt MFL ar jebkādu citu mainīgu vai fiksētu lielumu un ņemot vērā, ka DNB pirms 5 gadiem vēl tādu MFL neizmantoja, ļoti ticams – ka arī nākotnē veiks izmaiņas. Aizņēmējam tas nozīmē pilnīgu atkarību no bankas un nespēju prognozēt kredīta maksājumu apmērus nākotnē:
    dnb
  2. Pat ja DNB šo indeksu neaizstāj un turpina vēl ilgi izmantot, neviens nevar prognozēt, cik ļoti tas pieaugtu, ja (kad) atkārtosies 2008.g. līdzīga krīze, jo BXEBFM indekss pastāv tikai kopš 2012.g, kad šis indekss tika izveidots. Salīdzinājumam – dati par EURIBOR ir pieejami kopš 1999.g.

Radās iespaids, ka DNB ar šādu sarežģītu risinājumu mēģina “noķert” tos aizņēmējus, kas redz zemu fiksēto likmi un līgumā neiedziļinās. Priekš manis gan ar šīm pāris lietām pietika, lai DNB vairs neizskatītu kā banku, kur ņemt hipotekāro kredītu.

Vai ir arī kaut kas pozitīvs? DNB lielījās, ka ir vienīgā banka, kas ievēro negatīvās EURIBOR likmes – attiecīgi kopējā likme samazinās,  bet tas tāds mazs mierinājums uz lielo risku fona.

Turpinājums: “Kur ņemt hipotekāro kredītu? 2. daļa – Swedbank

P.S. Paldies Aleksejam Mjalikam, Rolandam Ritenbergam un citiem par dalīšanos ar pieredzi.

Advertisements

15 thoughts on “Kur ņemt hipotekāro kredītu? 1. daļa – DNB banka”

  1. Vai ir iespejams nemt vairakus hipotekaros kreditus? Ka ar iespejam nemt kreditus citas EU valstis? Paldies! Varbut kadam ir pieredze?

  2. Es varu piebilst, ka ABLV, kur man ir hipotekārais kredīts, arī ņem vērā negatīvo EURIBOR likmi. Man šobrīd ir 1.5% + EURIBOR = ~1.3%. Protams, banka vairākas reizes ir mēģinājusi grozīt līgumu, bet tas jau ir cits stāsts citai reizei.

    1. Senāk noslēgtos līgumos varētu būt arī citām bankām, ka tiek ņemta vērā negatīvā EURIBOR likme – protams, ja aizņēmējs pēc tam nav piekritis sev neizdevīgiem līguma grozījumiem. Bet DNB gadījumā joprojām tas tiek ievērots. Kad ņēmi kredītu un kā dabūji tik zemu likmi? 1.5% izklausās gandrīz neticami.

      1. 2008, neticami izdevās notrāpīt pašā “pīķī”! 🙂 Toreiz SWED nedeva (par ko biju ļoti pārsteigts) un atlika iet uz ABLV pa dārgo… vismaz 1.5% toreiz bija pa dārgo. Šo gadu laikā banka pāris reizes mēģināja grozīt līgumu… bet es tomēr pieturējos pie esošā.

  3. 2006. gadā, Hipotēku banka deva 0.9% + Euribor. Citas deva līdzīgi, ap 1%+
    HPZB gan bankrotēja, pirms bankrota gribēja pacelt no 0.9% uz ~ 4.3% + euribor.

    Tagad, Swedbanka, Nordea, DNB, piedāvā ap 2% + Euribors, 100K+ mājokļa kredītam. un itkā ar mīnuss zīmi Euribor _nerēkiņa_. Svarīgi, vai un pēc cik ilga laika banka drīkst patvaļīgi pārskatīt to fiksēto procentu likmi – lai nesanāk, kā bija ar LHZB , paiet 5 gadi un pēkšni izdomā pieckārši pacelt.

  4. Varbūt kādam ie pieredze ar DNB īpašo nosacījumu punktu par +20 gadiem? Resp., līgums itkā uz 40 gadiem, bet līgumā atmaksas termiņš 20 gadi un pārējie 20 gadi ir no sērijas “bankai ir tiesības pagarināt…”.
    Interesanti vai kāds ir saskāries ar to brīdi, kad pagājuši pirmais termiņš un vajag pagarināt – vai banka nesāk izdomāt kādus brīnumus, piem., nosacījumu (likmju) pārskatīšana u.tml.

  5. Parakstījos uz DNB kredītu. Lielā mērā parakstījos tāpēc, ka ir plāns B, pie vajadzības ieķīlāt citu nekustamo īpašumu jēdzīgākā bankā, lai varētu tikt vaļā no DNB saistībām.
    Pilnīgi nogrāva manu priekštatu par DNB, dažādu iemeslu dēļ, galvenokārt:
    – uzticības līmenis – neeksistējošs, es nesaprotu kāpēc man viņiem jāuzticās aizņemties 50Ke, ja paši man nespēj uzticēties, ka norunātajā laikā es ieradīšos parakstīt līgumu. WTF?
    – “izstumšana” caur viņu kritēriju filtru. No sērijas pofig, ja tava forma ir piecstūris, ja mums kritērijos ir kvadrāts, tad padarīsim tevi par kvadrātu.
    – pirmā pārdošana bija OK, pārdot māk. Tālākais bija kā bija, primāri sākotnēji piedāvātā zemā likme tika pacelta par 0.3%. Pēc tam tikai norādīja uz šo apdrošināšanas papildus nosacījumu, lai samazinātu likmi par 0.2%, tos papildus +0.1% – “izskatīja un komisija nolēma savādāk kā “provizoriskā” likme”. Kā arī sarakstes atsekošana, procesa virzīšana, kompetences līmenis par procedūrām, komunikācija utt – nu zemā līmenī.
    Varbūt nepaveicās ar kredīta speciālistu, varbūt prasības man augstas, bet nu esmu redzējis arī bankās labāku servisu.

    Ja tā čīkstu – kāpēc paliku pie DNB?
    1. Samazināta komisija, jo DNB īpašums
    2. Bija iesākts, nebija laika/vēlmes čakarēties ar citām bankām, lai gan varbūt vajadzēja.
    3. Ja nu kas jūtos relatīvi droši, jo ir plāns B.

  6. AivarB: jā, ir. Faktiski, Swed uz to brīdi izvērtēja, kā pilnīgi jaunu kredītu – ar tā brīža nosacījumiem, likmēm etc. Ja nepiekrīti – piedāvā alternatīvu – uzreiz atmaksāt visu kredītu un neturpināt līgumu.

    Pēc manas pieredzes, es to uztvertu kā jauna kredīta ņemšanu/pārkreditēšanu pēc 20 gadiem, ar tā brīža nosacījumiem.

  7. heh, varu apstiprināt, ka no DNB saņēmu līdzīgu piedāvājumu. Kaulējoties pat iespējams viņu bāzes likmi vēl samazināt, tomēr beigās izšķīros par labu SEB piedāvājumam, jo tur neietilpa šis mistiskais Bloomberg eiropas indekss. Bankas kredītu speciālists nevarēja iedot izsmeļošu informāciju par šo indeksu un arī google nemaz nebija viegli atrast informāciju par to kā šis indekss veidojās. Beigās tā informācija, kuru atradu liecināja, ka vadoties no aprēķināšanas metodes šos Bloomberg indeksa vērtībai būtu jākorelē ar EURIBOR. Respektīvi, ja sāks kāpt EURIBOR indekss, tad visticamāk kāps arī šis Bloomberg indekss. Tas nozīmē, ka iestājoties krīzei vai pat nelielām ziepēm kredīta procentu likme ( ja kredīts būs paņemts uz šādiem nosacījumiem) augs ~ divas reizes straujāk. Protams, nekur neatradu šos divu indeksu vērtības noliktas relatīvajā skalā uz viena grafika, taču faktiski varēja saprast ka korelācijai tur ir jābūt stipri spēcīgai.
    Faktiski no bankas puses šāda “slēptā” indeksa iekļaušana ir pielīdzināma vismaz viltībai ja ne ļaunprātībai. Protams, tā nav slēpta informācija, bet neteiktu ka kredītu speciālists kaut kā īpaši uzsvēra, ka likme sastādīta ļoti specifiski. Nespēji iztēloties iemeslu kāpēc procentu likmē būtu jāpiekļauj divi risku raksturojoši indeksi, kas faktiski izsaka līdzīgas lietas. Krīzei iestājoties DnB kredītņēmēju maksātspēja var kristiem tiešām bīstami ātri.

    Ņemot kredītu biju pārliecināts, ka vajadzības gadījumā spētu to atdot 2-5 gados, tāpēc lai gan apzinājos ka DnB piedāvājums ir slikts bija kārdinājums to paņemt dēļ šobrīd izdevīgās likmes un ticības, ka tuvāko divu gadu laikā nekas nemainīsies. Tomēr arī SEB piedāvājums bija labs un izskatīšanas komisija mazāka, tāpēc beigās nolēmu nespēlēt kazino, bet paņemt drošo variantu.

  8. Swedbankā šogad ņēmu otro kredītu , pie līguma parakstīšanas viņi man pabāza parakstīt papīru par negatīvo EUROBIR pirmajai hipotēkai. Tā kā esmu stāvoklī un puncis auga katru dienu parakstīju.
    Tā man bija mācība labāk nerādīties bankā kur ņemts kredīts labajos laikos.

  9. Ņēmu hipotekāro DNB procentu likme 1,2%+Euribor, nezinu kāpēc tik zemu. Kad euribor nokritās strapība bija 60 euro nesamaksāju procentos. Bankas jau tagad skatās kredītvēsturi. Paskaties savu ww.kib.lv varbūt ideāls vēl kādu procentu nometīs

  10. Paldies par šiem svētīgajiem un izsmeļošajiem rakstiem!

    Tieši grasījos tuvākajā laikā ņemt kredītu un šis tiešām palīdzēs kaut nedaudz orientēties piedāvājumos.

    Jāsaka, ka mainīgās Eurobor likmes iekļaušana ir saprotama no banku viedokļa (negrib taču zaudēt naudu krīzes gadījumā, un ja vēl aizņēmējs zaudē mājokli, tad to vēl var pārdot), bet cilvēciski tas šķiet tik neloģiski – krīzes laikā visiem ir sūdīgi arī aizņēmējam, bet viņam ne tikai jācīnās, lai nomaksātu esošo kredītu, viņam uzliek tieši vēl lielākus maksājumus! Banku alkatība ir vienkārši neizmērojama.

    Vai kādam ir idejas par cik procentiem var svārstīties kopējā procentu likme ar Eurobor, gadījumā, ja ir krīze? Cik tas ir absolūtos skaitļos, ņemot par piemēru šos pašus 40k?

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s