Mamutu medības

20.-21. februārī notika piedzīvojumu pasākums “Mamutu Medības”, par ko organizatori raksta sekojošo:

15 līdz 20 kilometru gara piedzīvojumu trase, kas ilgst piecas līdz astoņas stundas – skrējiens naktī pa šķēršļiem bagāto, gleznaino un mežaino Garkalnes apkārtni! Komandā 5 drosmīgi,  piedzīvojumu kāri un atraktīvi cilvēki ”mednieki”, kas gatavi visu 4 stihiju – gaisa, ūdens, uguns uz zemes sagādātajiem pārbaudījumiem.

Mamutu Medības 2007 Biju piedalījies šajā pasākumā pirms 3 gadiem un atmiņā tas palicis ar 2 lietām: 1) staigāšana pa karstām oglēm – vienā posmā šis uzdevums bija jāveic visai komandai un lai arī izdarīt to ir vienkārši, tomēr saņemties un apzināties, ka tu staigā pa karstām oglēm, kas ņemtas no turpat degoša ugunskura, prasīja pāris minūtes laika:

16015323-media_httpwwwkursirku_sfDvg

2) niršana no viena āliņģa uz otru – šis uzdevums nebija obligāts, bet no mūsu komandas to veica 4 cilvēki no 5, par to saņemot papildus punktus – uz dīķa bija izcirsti 2 āliņģi – vienā no tiem vajadzēja ienirt, otrā iznirt. Kad nonācām šajā posmā, es sākumā nebiju pamanījis, ka nirējiem sien apkārt striķi un biju satraucies, kas notiek – ja tu papeldi garām otram āliņģim, vai kaut kādu iemeslu dēļ pagriezies uz vienu vai otru pusi? Bet kad ieraudzīju, ka nirējiem apkārt tiek siets striķis un sapratu, ka situācijā, kad kaut kas noiet greizi, cilvēks vienkārši tiek izvilkts atpakaļ ārā, tad jau sirds kļuva mierīgāka un gribējās to pašam pamēģināt. Ielienot pirmajā āliņģī, elpa gandrīz aizsitās ciet, bet niršana vēl tikai bija priekšā – attālums līdz otram āliņģim bija neliels, bet pietiekams, lai apzinātos, ka būsi uz brīdi zem ledus.  Īsumā – bija auksti un forši, viena no trakākajām lietām, ko esmu darījis.

16015324-media_httpwwwkursirku_fcyja

Foto ņemti no Jauno Vanagi lapas: jaunievanagi.lv Mamutu Medības 2010 Ņemot vērā skaistās atmiņas, nolēmu arī šogad piedalīties – savācu cilvēkus, pieteicu komandu “Kurš ir kuilis?”, nopirku lukturīti un kompasu, un sestdien varējām doties ceļā uz Garkalni. Tikām galā laicīgi, kur satikām arī Ērika komandu “Oranžās sēnes” un solījām viņus pieveikt. Jāatzīmē, ka 2007. gadā es “Mamutu Medībās” piedalījos vienā komandā ar viņu, un tagad, esot atšķirīgās komandās, protams, bija jāparāda, kurš ir kuilis? Tāpēc jau no paša sākuma tika uzstādīts mērķis labi nostartēt un sakaut Ēriku. Plkst. 21 bija komandu kapteiņu sapulce – visiem iedeva kartes un izstāstīja galveno info par kontrolpunktiem. Sākumā visām komandām tika dots 3h ilgs laiks un bija 8 lielie kontrolpunkti, kuros jāpilda dažādi uzdevumi, un 11 mazie kontrolpunkti, kuros varēja dabūt “paroles” – un šīs paroles pasakot kādā no lielajiem kontrolpunktiem, varēja papildināt savu laiku par 30min. par katru “paroli”. Ja laiks beidzās, tad ierodoties lielajā kontrolpunktā, komanda netiek pieņemta un tā var doties uz finišu. Līdz ar to – trase jāplāno tā, lai iekļautos dotajā laikā, apmeklētu max. daudz lielos kontrolpunktus un pa ceļam atrodotot arī mazos kontrolpunktus, lai varētu papildināt savu laiku. Izplānojām savu maršrutu un ar nelielām korekcijām pie plāna arī vēlāk turējāmies. Plkst. 22 bija starts, sākumā nedaudz skrējām, bet diezgan laicīgi izdomājām, ka tādā tempā tikai ātri nogursim un nolēmām tā vietā ātri iet. Lielā daļā trases gan iešana arī nebija viegla, jo visur bija pamatīgi sniegi. Pāris foto pirms slidošanas kontrolpunkta, Andis izskatījās pēc terorista:

16015325-media_httpwwwkursirku_IADzm 16015326-media_httpwwwkursirku_Ibewd

Šajā vietā bija jānobrien neliels gabals vietā, kur neviens nebija gājis – manuprāt, viena no jautrākajām pasākuma daļām – taisīju dažāda izmēra soļus, lai nākamajiem būtu interesantāk un beigās vēl ar Aldi un Kārli uztaisījām nelielu skrējienu – vietā, kur sniegs ir līdz ceļiem, nogurām diezgan ātri.

16015327-media_httpwwwkursirku_vwjgH 16015328-media_httpwwwkursirku_iietG

Pēc tam nokļūšana uz lielā ceļa arī nebija viegla – guļus stāvoklī gāja ātrāk nekā brienot, Danu beigās vispār uzvilkām augšā.

16015329-media_httpwwwkursirku_AiyeC

Kopā apmeklējām 5 lielos kontrolpunktus:

  1. Bija jāsit hokeja ripa vārtos un par katru netrāpīto jāslido viens aplis. Dana vienīgā trāpīja vārtos, tā kā mums bija jāslido 4 apļi, turoties visiem kopā un ik pa brīdim kaut kam lecot pāri vai pieliecoties.
  2. Katram dalībniekam bija jāatrisina neliels prāta uzdevums, pēc tam visiem kopā no fragmentiem jāsaliek dzejolītis un jāuzmin parole.
  3. Ugunskurs – posms, kurā bija paredzēta staigāšana pa oglēm, bet kaut kādu iemeslu dēļ ogles nebija sagatavotas un tā vietā bijā jāizdomā haika par uguni, rezultātā sadzejojām šo – “Kuiļi staigā pa oglēm / Kājiņas dedzina / Ouch!”
  4. Hanojas torņi – pareizā secībā jāpārceļ ledus kluči.
  5. Riepas – posms, kurā bija 2 uzdevumi, sākumā jātiek pāri striķos iekārtām riepām, nepieskaroties zemei un pēc tam vēl jāizlien cauri diezgan garam labirintam, kas uztaisīts sniegā un apsegts ar plēvēm.

Pēc pēdējā lielā kontrolpunkta trasē jau bijām pavadījuši gandrīz 6h un domājām, ko darīt tālāk – iet uz nākamo lielo punktu, vai doties atpakaļ. Viens no organizatoriem mūs pārliecināja, ka esot svarīgi arī finišā nonākt, pirms beidzies laiks, pretējā gadījumā mūsu rezultātu vispār var neieskaitīt. Ja mēs dotos tālāk, tad apmeklētu vēl vienu vai divus lielos kontrolpunktus, bet finišā visdrīzāk laikā nenonāktu, tāpēc nolēmām uzreiz doties uz finišu un tikām tur 5 min. pirms laika beigšanās.

Pēc rezultātiem spriežot, tā gan bija kļūda un vajadzēja doties tālāk, jo svarīgāk izrādījās vairāk lielos kontrolpunktus savākt nekā finišā laicīgi nonākt. Kopumā ļoti labi pavadījām laiku un biju pārsteigts par to, cik forši komandas biedri man ir – viegli nebija, bet neviens nečīkstēja un visi labi turējās. Atceroties 2007. gadu – toreiz gandrīz nepārtraukti kāds sūdzējās vai strīdējās, šoreiz pāris vietās mums bija diskusijas, kur doties, bet tas tikai nāca par labu un ar mūsu dalību un sniegumu biju ļoti apmierināts. Paldies komandas biedriem – Danai, Andim, Aldim un Kārlim – jūs bijāt lieliski!

Ieteikumi organizatoriem

1. Nākamreiz vairāk pievērsiet uzmanību tam, lai visiem būtu skaidrs tas, kādā veidā tiks vērtētas komandas – jāatzīst, ka mēs īpaši nepētījām pasākuma nolikumu, bet muļķīgi, ja arī pasākuma organizatori to īsti nezin.

2. Protams, vietas varbūt šajā pasākumā nav tik svarīgas kā pati dalība un piedzīvojums, bet tomēr būtu jauki, ja tie cilvēki, kas atrodas kontrolpunktos, striktāk ievērotu noteikumus. Jo neskatoties uz to, ka Ērika komandai “Oranžās sēnes” pēc viņa paša stāstītā laiks beidzās pirms 4. kontrolpunkta apmeklēšanas (Haikas) – viņiem tas tika ieskaitīts, un tāpat arī viņiem tika ieskaitīts 5. kontrolpunkts – Hanojas torņi, lai gan, cik sapratu, viņi tur vienkārši nogāja garām apskatīties kontrolpunktu, cerot ieraudzīt āliņģi, bet īsti pat neveica to uzdevumu. Šo pieminu, jo bijām pārliecināti, ka esam sakāvuši šo komandu, bet pēc rezultātiem spriežot – viņi ir vienu vietu augstāk par mums, kas īsti neatbilst reālajai situācijai.

3. Skarbāki uzdevumi lielajos kontrolpunktos – slidošana un riepas/sniega labirints bija ok, Hanojas torņiem arī nebija ne vainas, bet vienkārši prāta uzdevumi un haikas sacerēšana neliekas īsti atbilstoši “piedzīvojumu pasākumam” – gribētos vairāk ko līdzīgu āliņģiem, oglēm utml. lietām, iedvesmu var smelties arī no “Stipro skrējiena” – liekas, ka tur būs daudz interesantu posmu.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s