Dzīvesprieks

Dzīve laikam nekad nekļūs garlaicīga. Vienu brīdi likās, ka tā ir aizgājusi pilnīgā pakaļā – darba nav, nauda beigusies un to senčiem prasīt ar īsti negribās, mācībās neveicās, laika nav un veselība tiktāl sačakarēta, ka kaut kad man taisīs operāciju, lai šo to uzlabotu. Forši, ne?

Vienīgais prieks, ka agrāk vai vēlāk pienāk laiks, kad šis tas atkal sāk uzlaboties. Tā arī manā gadījumā. Nauda nav, bet toties darbs un attiecīgi pēc kāda laika kādam grasim vajadzētu ieripot manā kontā. Ar mācībām gan jau tikšu galā. Laiks nav un nebūs. Bet veselība nav atstāta novārtā un tāpēc vakar biju uz sporta un atpūtas centru “Anniņmuiža”. Domājams, ka tur ciemošos vismaz pāris reizes nedēļā.

Starp citu, prieks, ka šādos grūtos brīžos ir draugi, kas uzmundrina – viens tāds tipiņš, saukts arī par Jāni Jākli, uzzinājis, ka es dodos uz trenažieriem, ne bez smīna jautāja, ko tāds nūģis kā es tur darīšu un piebilda, ka tur tak visi par mani smiešoties. Īstenība gan nebija nemaz tik traki – neviens ar pirkstiem nerādīja un skaļi nesmējās, nu vismaz es nemanīju. Panīkums gan diezgan jūtams, bet gan jau ar laiku arī tas tiks pārvarēts. Katrā ziņā pēc pāris stundu čakarēšanās, dušas un pirts beidzot jutos kā cilvēks.

Un bez jau nosauktā ar biedru fizmatu palīdzību esmu ticis pie naktsmājām Zeļļos, attiecīgi gultas vietas kojās, turklāt istabiņā ar čoināko numuru visā ciemā – 404. Māmiņa, protams, par to nav sajūsmā, bet man tā braukāšana no savas provinces uz galvaspilsētu turpat vai katru dienu jau ir apriebusies, tāpēc ar lielu prieku speršu soli pretī studenta cienīgai dzīvei.

Komentāri

 

she`ka 11.11.2004 / 09:21:16

 

Nu turies, veci! Taisnība, ka ir vajadzīgas kādas nebūst fiziskās aktivitātes, jo pats tagad to jūtu. Agrāk nācās katru dienu iet uz treniņie, braukāt pa Latviju un ārpus tās uz vieglatlētikas sacensībām…bet tad pēkšņi nomainīju augstskolu un nekam vairs neatlika laika.
Tagad jūtu, ka trūkst aktivitāšu! Ir doma pēc kāda laika pastaigāt uz peldbaseinu, jo tagad nav galīgi laika… un nākamnedēļ atkal lielas pārmaiņas…
Bet nekas nav tāds, ko nevarētu mainīt – tā kā turies un duries!


koko 12.11.2004 / 10:16:12

 

Nu jā.. Numuriņš tev labs istabai, kkgan man ar labs – 313 :))) Kruta…
Aktivitātes vajag, tāpē es ar tagad diezgan aktīvi uz Futbolu paargājis…
Par to studenta dzīvi – īstenībā – jo ilgāk tevi vecāki ir ar mieru turēt mājās, jo labāk!! Mamma vismaz pabaro… a kojās atnāc noguris, neko darīt negribās… Iegrauz kaut ko ātri un ej gulēt, jo krīti no kājām nost… Un tā līdz brīdim, kad esi pavisam izbadējies un kaut ko uzmeiko 🙂


tamster 14.11.2004 / 23:10:26

 

404… kewl 🙂


Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s